***Rīgas Spīts***

(veltījums Mammītei ar vīra kungu)

 Melnajās matu cirtās

Kopā ar to

Vēju tik pat neganto

Atnes sauli vēl šo

Ņem glabā to sirdī tver

Par piemiņu sev

Mūžam šo tikšanos

To pirmo todien

Deg viņas kvēlošā guns - Rīgas spīts

Netiks tas salauzts, bet būs sasildīts

Ar jūras šalkām, kas Duntē vēl mīt

Un Saules pastaigām

Deg viņas kvēlošā guns - Rīgas spīts

Netiks tas salauzts, bet būs sasildīts

Kā maigais zvērs viņa valdzināt māk
 Un pavedināt

Tici tām purenēm

Kas mežmalā smej

Kas pagātnei nezināms

Tas nu kvēlo tik īsts

Tur diena tā saulainā

Te nākotni nes

Ar Duntes vēju vēl

Pa Rīgu nu skrej

Deg viņas kvēlošā guns - Rīgas spīts

Netiks tas salauzts, bet būs sasildīts

Ar jūras šalkām, kas Duntē vēl mīt

Un Saules pastaigām

Deg viņas kvēlošā guns - Rīgas spīts

Netiks tas salauzts, bet būs sasildīts

Kā maigais zvērs viņa valdzināt māk

Un pavedināt

(Mēderīte)