27.01.2011.
Kluss izmisums mīt šodien manās domās. Nesapratne par notikušo un kliedzoša protestējoša doma.
Šīs nakts notikumi manī radījuši lielas un dīvainas pārdomas, ne tikai par Viņu, bet arī par mani, manām izvēlēm, sapņiem, uzdrīkstēšanos un bailēm. Par to, cik laiks ir nepierunājams, par to, cik daudz ir nokavēts un nepaspēts un par to, cik ļoti dažkārt par daudz, stipri par daudz uztraucos par to, ko citi domā un kā tie mani redz. kā tie redz to,ko es redzu un jūtu.
Kā arī Viņa aiziešana atkal kaut kādā dīvainā veidā pavēra manas dzejas slūžas un jocīgi pat iedvesmoja. Sāpe tiešām spalga un kliedzoša.
Šodien atklāju nebijušas un vēl nepiedzīvotas emocijas un sajūtas, nekad nedomāju,ka asaras var tik patiesi birt un sāpe tiešām spalga un kliedzoša pa īstam sāpīga kaut kur dziļi krūtīs par kādu, kurš nav pat nav mans tuvinieks. Izjusts tāds tukšums un vēlme pagriezt laiku atpakaļ, pat īsti nezinu kāpēc, jo ne jau manos spēkos būtu izmainīt Viņa likteni. Lai vai kā - Paldies par iedvesmu, mīlestību, spārniem, dzeju un dziesmu... paldies par Tavu citādo, varbūt nopelto, nesaprasto,m šad tad pavisam bezkaunīgo, bet patieso tēlu. Lai katram būtu tāda Dzīve kā košums kā Tavējā, lai arī īsa. Bet saka jau,ka ne kvantitātē, bet kvalitātē ir nozīme...
******************************************************
