***

***

Tās bērna dzirkstošās zaļās acis

Sirdī smalkas vijoļu stīgas spēlē

Tās sajūtas tik sāpīgi smacē,

Tā doma un sapratne neizpratnē

Jūti kā karstas ogles,

Ar sārtu kvēlu krāsu,

 Tās sirsniņu zīmē dzīvās krūtīs

Un ausīs skan realitātes sāls,

Nav iespējas dzīvas tādas,

Kas tavas dzirkstošās zaļās acis

No īstām asinīm radīs

(Mēderīte)

***Rīgas Spīts***

(veltījums Mammītei ar vīra kungu)

 Melnajās matu cirtās

Kopā ar to

Vēju tik pat neganto

Atnes sauli vēl šo

Ņem glabā to sirdī tver

Par piemiņu sev

Mūžam šo tikšanos

To pirmo todien

Deg viņas kvēlošā guns - Rīgas spīts

Netiks tas salauzts, bet būs sasildīts

Ar jūras šalkām, kas Duntē vēl mīt

Un Saules pastaigām

Deg viņas kvēlošā guns - Rīgas spīts

Netiks tas salauzts, bet būs sasildīts

Kā maigais zvērs viņa valdzināt māk
 Un pavedināt

Tici tām purenēm

Kas mežmalā smej

Kas pagātnei nezināms

Tas nu kvēlo tik īsts

Tur diena tā saulainā

Te nākotni nes

Ar Duntes vēju vēl

Pa Rīgu nu skrej

Deg viņas kvēlošā guns - Rīgas spīts

Netiks tas salauzts, bet būs sasildīts

Ar jūras šalkām, kas Duntē vēl mīt

Un Saules pastaigām

Deg viņas kvēlošā guns - Rīgas spīts

Netiks tas salauzts, bet būs sasildīts

Kā maigais zvērs viņa valdzināt māk

Un pavedināt

(Mēderīte)

***Meža Dziesma***

Tur tvīkstošās pļavās

Kur vālodzes klejo

Kā brīva saules spindzelīte viņa dejo

Ar pukstu tik liegu

Ar čukstu tik vieglu

Tā savu sārto sauli tevī

Iesējusi

Mežs ietērps viņu zīda magonēs

Matos iepīs vizbules

Basie soļi rasu zīmēs

Tur tu viņu sameklēsi

Lappusēs

Domas taktīs pukstēs

Vālodzīšu dziesmas taps tur

Viņas dzejoļos

Ar basām kājām

Un kailām krūtīm

Tā piespiežas pie tavām milzu ledus rūtīm

Ar vienu vēl skatienu

Tā piedāvā tev pasaku

Pie vālodzīšu astēm ķersies

Aizlaidīsies

Mežs ietērps viņu zīda magonēs

Matos iepīs vizbules

Basie soļi rasu zīmēs

Tur tu viņu sameklēsi

Lappusēs

Domas taktīs pukstēs

Vālodzīšu dziesmas taps tur

Viņas dzejoļos

(Mēderīte)