Saprast nesaprasto nevēlos
Baltos baložus melnus krāsot negribētos
Aizstumt mākoņus, lai zibeņus izvēlētos
Rokas ērkšķos sadurt uzzinot
Kā ir rozes samtu sajust izbaudot
Tikai spārnus izplest atcerieties lidojot
Tavas sārtās zemeņlūpas
Saldas kā pieneņpūkas
Aizejot saldu rūgtumu atstājot
Neuzklausot manu lūgumu un ilgas
Karstas, skarbas, nekad neaizmirstas
Tavi glāsti kaislie
Spalgi kliedz manās krūtīs tie
Acis mūžam melojošās
Karstas dzirkstis mētājošās
Vienmēr mani valdzinošās
Tās krāsas dzīvē, kas nekad neaizmirstās
Viens skūpsts un asaras prom klusi aizsteigušās
Tavas raibās naktis
Manas baltās dienas sajaukušas
Mieru mūžam nozagušas
Dzīvi par karuseli pārkrāsojušas
Saprast nesaprasto nevēlos
Baltos baložus melnos krāsot negribētos
Aizstumt mākoņus, lai zibeņus izvēlētos
Rokas ērkšķos sadurt uzzinot
Kā rozes samtu sajust izbaudot
Tikai spārnus izplest atcerietis lidojot
(Mēderīte)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru