Te var lasīt interviju ar Jans Ikes par "Mana Grāmata" dzejoļu krājumiem.. Starp tiem divos dzejoļu krājumos "Vienā Gaismas Upē Iebrist" un "Zem Atvērtām Debesīm" var lasīt arī manus dzejoļus. Kā arī "Zem Atvērtām Debesīm" tituldzejolis ir manis radīts un izlolots :)
Te mazs krikums ieskatam no intervijas ar Jans Ikes:
"Trešās grāmatas "Zem atvērtām Debesīm" veidošanu atkal noteica tas,ka daudzi autori vēlējās iekļauties "Lietus Nostalģijā", bet visiem nepietika vietas. Šoreiz vāka foto autore bija Laura Soboļeva, tituldzejoli uzrakstīja Mēderīte, bet nosaukuma ideja pilnībā pieder Mārai Timmai."
Lasiet visu interviju šeit: http://www.managramata.lv/
otrdiena
***Vienā gaismas upē iebrist***
Ir iznācis pirmais dzejas krājums, kur mani dzejoļi dzīvo īstās papīra lapās savu pastāvīgu dzīvi :)
Es ļoti no sirds priecājos un lepojos par tiem
Šeit ir apskatāma arī pati grāmatiņa un tās autori
http://managramata.lv/gramatas.php?id=18
Tapšanas stadijā ir vēl viens dzejoļu krājums ar nosaukumu "Zem atvērtām debesīm", kurā atkal būs lasāmi mani dzejoļi un arī grāmatas tituldzejolis būs manis radīts... :)
***Virs kvēlojošām oglēm***
Vējā skan vijoles
Dienas pārvērtušās dzirkstelēs
Pelnos deg asaras
Lietū aizdegušās debesis
Tev es tās dāvāšu
Zeltu nemeklēšu nezagšu
Tavas šīs asaras
Saulē izkausēšu vasarās
Ar uguns balsi deg
Oglēs izdziedātas
Ēnas
Tev-vēja dvēselei
Sirdi uzzīmēšu
Rasā
Nāc iedegsimies pusnaktī te
Skūpstā spārnus vēl celt
Tad naktī sauli aizdegsim vēl tur
Jo zvaigznes apzagsim kaut kur
To saules sirdi azotē
Ar spārniem sameklē
Virs kvēlojošām oglēm tevi tā
Man dziesmā jāsargā
Tukšās tur istabās
Ēnas atdzimušas pasakās
Domas dzimst atmiņās
Mirkļi sakrituši lamatās
Un vēl tos nozagtos
Mirkļus atbrīvosim saudzēsim
Manas nu asaras
Tavās ieraudzīšu atspulgos
Ar uguns balsi deg
Oglēs izdziedāta
Tā
Kas vējā plīvo kvēl
Dvēselīte mazā
Vēl deg
Nāc iedegsimies vēl
Skūpstā tik vēlā
Tad naktī sauli aizdegsim vēl tur
Jo zvaigznes apzagsim kaut kur
To saules sirdi azotē
Ar spārniem sameklē
Virs kvēlojošām oglēm tevi tā
Man dziesmā jāsargā
To saules sirdi azotē
Ar spārniem sameklē
Virs kvēlojošām oglēm tevi tā
Man dziesmā jāsargā vēl tā
To saules sirdi azotē
Ar spārniem sameklē
Virs kvēlojošām oglēm tevi tā
Man dziesmā jāsargā vēl tā
/Mēderīte/
***
***
Tās bērna dzirkstošās zaļās acis
Sirdī smalkas vijoļu stīgas spēlē
Tās sajūtas tik sāpīgi smacē,
Tā doma un sapratne neizpratnē
Jūti kā karstas ogles,
Ar sārtu kvēlu krāsu,
Tās sirsniņu zīmē dzīvās krūtīs
Un ausīs skan realitātes sāls,
Nav iespējas dzīvas tādas,
Kas tavas dzirkstošās zaļās acis
No īstām asinīm radīs
(Mēderīte)
***Rīgas Spīts***
Melnajās matu cirtās
Kopā ar to
Vēju tik pat neganto
Atnes sauli vēl šo
Ņem glabā to sirdī tver
Par piemiņu sev
Mūžam šo tikšanos
To pirmo todien
Deg viņas kvēlošā guns - Rīgas spīts
Netiks tas salauzts, bet būs sasildīts
Ar jūras šalkām, kas Duntē vēl mīt
Un Saules pastaigām
Deg viņas kvēlošā guns - Rīgas spīts
Netiks tas salauzts, bet būs sasildīts
Kā maigais zvērs viņa valdzināt māk
Un pavedināt
Un pavedināt
Tici tām purenēm
Kas mežmalā smej
Kas pagātnei nezināms
Tas nu kvēlo tik īsts
Tur diena tā saulainā
Te nākotni nes
Ar Duntes vēju vēl
Pa Rīgu nu skrej
Deg viņas kvēlošā guns - Rīgas spīts
Netiks tas salauzts, bet būs sasildīts
Ar jūras šalkām, kas Duntē vēl mīt
Un Saules pastaigām
Deg viņas kvēlošā guns - Rīgas spīts
Netiks tas salauzts, bet būs sasildīts
Kā maigais zvērs viņa valdzināt māk
Un pavedināt
(Mēderīte)
***Meža Dziesma***
Tur tvīkstošās pļavās
Kur vālodzes klejo
Kā brīva saules spindzelīte viņa dejo
Ar pukstu tik liegu
Ar čukstu tik vieglu
Tā savu sārto sauli tevī
Iesējusi
Mežs ietērps viņu zīda magonēs
Matos iepīs vizbules
Basie soļi rasu zīmēs
Tur tu viņu sameklēsi
Lappusēs
Domas taktīs pukstēs
Vālodzīšu dziesmas taps tur
Viņas dzejoļos
Ar basām kājām
Un kailām krūtīm
Tā piespiežas pie tavām milzu ledus rūtīm
Ar vienu vēl skatienu
Tā piedāvā tev pasaku
Pie vālodzīšu astēm ķersies
Aizlaidīsies
Mežs ietērps viņu zīda magonēs
Matos iepīs vizbules
Basie soļi rasu zīmēs
Tur tu viņu sameklēsi
Lappusēs
Domas taktīs pukstēs
Vālodzīšu dziesmas taps tur
Viņas dzejoļos
(Mēderīte)
piektdiena
***Meža Dziesma***
Tas ir noticis ;) Pavasaris virmo gaisā un pirmā dziesma ar maniem vārdiem ir dzimusi pasaulei :)
un nu šī dziesma dzīvo savu patstāvīgu dzīvi. Saudzējiet to un mīlējiet :)
"Meža Dziesma"
Balss Kristena, Mūzika Kristena, Teksts Mēderīte
Ļooti ceru,ka Jums patiks un šī dziesma radīs tikai pozitīvas un skaistas emocijas..
Patīkamu klausīšanos...
Šeit var noklausīties un izlasīt vairāk informāciju un visu interesanto par šo dziesmu var izlasīt šeit un te var arī balsot par "Meža Dziesmu"
vai šeit
un šeit
trešdiena
***Starp Brīnumiem mēs piedzimsim***
Mēs brīnumu šonakt
Uzbursim domās
Ar baltiem vārdiem izdziedāsim lomās
Starp baložiem spārnainajiem
To debesīs palaidīsim
No dzirkstelēm tam ceļu klāsim
Lidosim
Starp brīnumiem mēs šonakt piedzimsim
Starp brīnumiem mēs šonakt piedzimsim
Tur zvaigznes skūpstīsim
Tām sirdīm trauslajām
Mēs spārnus piezīmēsim
Dejosim
Starp sapņiem lidosim
Tā mirklī sadegsim
Ja vien paspēsim
Caur saules stariem
Caur mēness blāzmu
Mēs atdosimies naktij šai ar strauju brāzmu
Tik acis vēl neatvērsim
Līdz sapni šo sameklēsim
To brīnumu mēs paņemsim
un zemē sēsim
Starp brīnumiem mēs šonakt piedzimsim
Tur zvaigznes skūpstīsim
Tām sirdīm trauslajām
Mēs spārnus piezīmēsim
Dejosim
Starp sapņiem lidosim
Tā mirklī sadegsim
Ja vien paspēsim
**Noktirne naktij***
Es liesmošu strauji
Tā uguns lāses izraudāšu vējā
Tai kaislei noticot
Un nakti pielūdzot
No skaļas dienas klusi bēgot
Sadegot
Tā izspūrušos vējos šupošos
Pie nakts es paslēpšos
Tavu mieru sajaukšu
Sirdij mēmi pukstot degšu
Spītēšu
Arī salā liesmošu
Savu sirdi degošo
Naktij atdošu
Ar dzirkstelēm saujās
Deg dvēsele straujā
Uz lūpām manām Tavas zilbes kvēlo
Tai kaislei noticot
Un rītu sagaidot
Vēl vienu mirkli naktij lūdzot
Sadegot
Tā izspūrušos vējos šūpošos
Pie nakts es paslēpšos
Tavu mieru sajaukšu
Sirdij mēmi pukstot degšu
Spītēšu
Arī salā liesmošu
Savu sirdi degošo
Naktij atdošu
***Ar rozā volāniem***
Ar bantēm un kruzuļainām rožlapiņu pīnēm
Ar rozā veļu uz bāli rozā maigās miesas
Starp baltiem mākoņiem tu plivinies
Un putnu spārniem pakļaujies
Viņa nejutīs vēja brāzmu aukstumu
Lietus lāses veldzēs viņas bālo augumu
Ar basām kājām pa mākoņiem uz augšu pakāpsies
Zvaigznes viņa iestādīs, varavīksnes ziedus salasīs
Viņas matu dzirkstis izirs uz pleciem kailiem
Sirds notrīsēs, ausis neticēs tik saldiem glaimiem
Viņa palēksies un rozā volāni maigi atsiesies
Maigā veļa ar kruzuļiem un rožu pīnēm
Aiz kā viņas trauslais augums bija paslēpies
Visi ziedi no zemes magnētiem atrausies
TIem pieaugs spārni un viņi tai līdzi aizdosies
Rozes, vijolītes, vizbulītes un maijpuķītes
Kopā ar viņas rozā volāniem pie debesjuma aizdegsies
(Mēderīte)
(Mēderīte)
***Dejojot Uguns Debesīs****
Ar sauli kopā sakusām
Tāpat klusi vien ugunī pazudām
Uguns lāses izraudājām,
bet ne aiz bālām skumjām
Dzīzāk aiz laimes sāpēm
Kaislei ticot aizbēgām
Uguns karstas fejas tur dejos
Citādas debesis mums atrādīs uguns vējos
Mēs acis aizvērsim, neko neredzēsim
Tikai sirdis pukstot dzirdēsim
Līdz paši dejojot uguns debesīs sadegsim
Un sirdis muļķās uguns fejām atdosim
Tā arī līdz galam nesapratīsim
Kas pazaudēts, kas iegūts, varbūt nepiedzīvots
Kamēr citi plāta rokas nesaprotot
Galvas šūpo gudri sejas saviebjot
Mēs laimi kaut arī tikai mirklim
Tomēr koši dejojot un lidojot to izdzīvosim
Kaisli liesmojošo, laimi apburošo
Lidojumu neaizmirstamo un spārnaino
Nevar gudrībā un prātīgumā izzināt to
To izbaudīt tik lidojot un spārnus sadedzinot
Ar sirdi uz plaukstas, dejojot to atdodot
(Mēderīte)
otrdiena
***Cīnoties ar sapni saujā***
Pret bruģi ar pieri atsisties
Iemīt sāpes akmenī, kas nesadzīs
Asins lāses ar asarām dubļos sajauksies
Citi tām pāri pavisam nemanot ies
Skaudri guļot ar seju sasistos putekļos raupjos
Domās drūmākajās sadzejot soļos straujos
Vai celties smagi sāpēs pūlēties ir vērts
Vai, tomēr labāk palikt guļot akmeņos uz mūžu pievarēts
Citu samītam kļūt, izmisumam atdoties
Necīnoties nekad vairs necelties
Viegli pievērt smagos nobružātos plakstus
Sāpēm ļauties un mierā atbrīvoties
Cerot, ka teju teju sapņi atraisīsies
Sāpes pāries un viss būs beidzies
Tik kā piespiest sevī sirdsapziņai nerunāt
Kad tā aizsmakušā balsī kliedz tev - neapstāj
Un to sapni patieso te guļam dubļos neatstāj
Tā sirmā sirdsapziņa ceļos krīt tev priekšā
un sauc - ak jel vai tu vēl klausies,
šī gulēšana dubļos par padošanos sauksies -
Sirds plakstiem pieskarās tik klusi
Acis atverot tu tagad sārti mulsti
Kāds spēks nezināms ceļ kājās tevi strauji
Tu pasmaidi un dunča vietā ņem pilnu sapņu sauju,
lai dotos cīnīties uz citu smagu kauju
(Mēderīte)
Abonēt:
Ziņas (Atom)