Vējā skan vijoles
Dienas pārvērtušās dzirkstelēs
Pelnos deg asaras
Lietū aizdegušās debesis
Tev es tās dāvāšu
Zeltu nemeklēšu nezagšu
Tavas šīs asaras
Saulē izkausēšu vasarās
Ar uguns balsi deg
Oglēs izdziedātas
Ēnas
Tev-vēja dvēselei
Sirdi uzzīmēšu
Rasā
Nāc iedegsimies pusnaktī te
Skūpstā spārnus vēl celt
Tad naktī sauli aizdegsim vēl tur
Jo zvaigznes apzagsim kaut kur
To saules sirdi azotē
Ar spārniem sameklē
Virs kvēlojošām oglēm tevi tā
Man dziesmā jāsargā
Tukšās tur istabās
Ēnas atdzimušas pasakās
Domas dzimst atmiņās
Mirkļi sakrituši lamatās
Un vēl tos nozagtos
Mirkļus atbrīvosim saudzēsim
Manas nu asaras
Tavās ieraudzīšu atspulgos
Ar uguns balsi deg
Oglēs izdziedāta
Tā
Kas vējā plīvo kvēl
Dvēselīte mazā
Vēl deg
Nāc iedegsimies vēl
Skūpstā tik vēlā
Tad naktī sauli aizdegsim vēl tur
Jo zvaigznes apzagsim kaut kur
To saules sirdi azotē
Ar spārniem sameklē
Virs kvēlojošām oglēm tevi tā
Man dziesmā jāsargā
To saules sirdi azotē
Ar spārniem sameklē
Virs kvēlojošām oglēm tevi tā
Man dziesmā jāsargā vēl tā
To saules sirdi azotē
Ar spārniem sameklē
Virs kvēlojošām oglēm tevi tā
Man dziesmā jāsargā vēl tā
/Mēderīte/
